Lilita Bērziņa
Latviešu mēmā kino zvaigzne, kas izcilas kinolomas nospēlēja arī sirmā vecumā. Par Bērziņas kinodebiju Pjotra Čardiņina filmā „Psihe” (1922, filma nav saglabājusies) iespējams spriest tikai pēc dažiem fotoattēliem, kuros redzama kāda gandrīz dievišķa būtne – tēls, mūza. Aleksandra Rusteiķa „Lāčplēsī” (1930), kur Lilita Bērziņa spēlē dubultlomu – Laimdotu un jaunās dzīves cēlāju Mirdzu Saulīti –, aktrise valdzina ar izkopto ekspresīvo plastiku un izteiksmīgo mīmiku, kas viņai ļauj ierindoties pasaules mēmā kino izcilāko aktrišu plejādē, ar pašcieņu līdzās Grētai Garbo un Astai Nīlsenai! Iespējams, gandrīz 50 gadus ilgā pauze Bērziņas kinokarjerā ir līdzīga drāmai, kas piemeklēja daudzas izcilas mēmā kino aktrises, neveiksmīgi meklējot ceļu uz skaņas kino stilistiku, – daudzu gadu garumā Lilita Bērziņa kino nospēlēja tikai dažas epizodiskas lomas, tajā pašā laikā būdama primadonna uz teātra skatuves. Tikai 1975. gadā Jānis Streičs piedāvā aktrisei viņas mēroga cienīgu, kaut nelielu lomu filmā „Mans draugs nenopietns cilvēks”; manierīgs teatrālisma akcents Bērziņas tēlotajai Andersones kundzei piešķir papildu krāsu. Vijas Beinertes īsfilmā „Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979) divas teātra primadonnas Lilita Bērziņa un Lidija Freimane sprigano veceņu lomās bija aktieriski izcili „saāķējušās” un tik dabiskas sev netipiskajās komiskajās lomās! Bērziņas dullā Paulīne kaļ ogu un sēņu biznesa plānus un spoži virzās uz mērķi – brokāta mirstamo kleitu. Tomēr Lilitas Bērziņas aktieriskā kulminācija mūža nogalē bija „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) – sirsnīgā, bezzobainā Mirtas tante, kura neļaujas savu mantrausīgo pilsētas radu plāniem. Bērziņa bija šīs filmas zvaigzne, kura lieliski jūt ansambli.
- Nosaukums: Lilita Bērziņa
- Popularitāte: 0.699
- Pazīstams: Acting
- Dzimšanas diena:
- Dzimšanas vieta:
- Mājas lapa:
- Zināms arī kā: Lilita Berzina, Лилита Берзиня
