Jānis Streičs
Jānis Streičs ir latvisko kinostāstu meistars, nacionālās mentalitātes pazinējs, kuram nav sveša labsirdīga ironija un humors. Jau pirmajā filmā, ģimenes komēdijā „Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967), kas režisēta tandēmā ar Ēriku Lāci, parādījās Streiča prasme veidot izteiksmīgus raksturus. Izaicinošs, ironisks bija padomju laikam obligātās „strādnieku tēmas” traktējums filmā „Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975): Streiča „nenopietnais cilvēks” Jāņa Paukštello atveidā bija jauns sava laikmeta varonis – ideālists, kurš atļaujas ironizēt par pastāvošo sistēmu. Filma tika uzņemta reālistiskos interjeros, kas spilgti raksturoja gan varoņus, gan tā laika dzīves stilu. Somerseta Moema romāna ekranizācijā „Teātris” (1978) Streičs rada kinematogrāfiski nosacītu, spilgti teatrālu vidi; filma kļuva par krāšņu aktrises Vijas Artmanes benefici Džūlijas Lambertes lomā. Autobiogrāfisku motīvu, dzimtās Latgales kultūras un sapņa tēlainības piepildīta ir viņa filma „Cilvēka bērns” (1991). Streičs vairākkārt pievērsies arī dramatiskiem likteņiem vēstures krustceļos – filmās „Svešās kaislības” (1983), „Tikšanās uz Piena ceļa” (1985), „Carmen Horrendum” (1986), fiksējis laikmeta pretrunas filmās „Aizaugušā grāvī viegli krist” (1989), „Likteņdzirnas” (1997). Nevīstošu popularitāti iemantojušas viņa nacionālās komēdijas, īpaši „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”(1981), šo tradīciju turpina arī jaunākā Streiča filma „Rūdolfa mantojums”(2010).
- Nosaukums: Jānis Streičs
- Popularitāte: 0.96
- Pazīstams: Directing
- Dzimšanas diena: 1936-09-26
- Dzimšanas vieta: Anspoki, Republic of Latvia
- Mājas lapa:
- Zināms arī kā: Janis Streichs, Янис Стрейчс, Janis Streics, Янис Стрейч
